Kad dokumenti sākas citā sistēmā

Jautājums, kas parādās otrajā tikšanās reizē: «vai jūs integrējaties ar mūsu sistēmu?». Līdz šim godīgā atbilde bija nē. Tagad atbilde ir šāda: jums ir portāls, CRM vai grāmatvedības sistēma, kurā darījums jau eksistē, un DocuTract var darboties kā tās daļa.

Šī viļņa sestā funkcija ir izeja uz āru. Marķieris, ar kuru jūsu sistēma mūs izsauc, adrese, uz kuru mēs rakstām paši, un atklāts apraksts par visu, kas ir starp tiem.

Marķieris, ko nevaram parādīt divreiz

Marķieris tiek izveidots ekrānā Integrācijas: nosaukums, ko vēlāk atpazīsiet, lai zinātu, kura sistēma to izmanto, un saraksts ar to, ko tam atļauts darīt. Pēc tam tas tiek parādīts vienreiz.

Tā nav aizmāršība, tā ir tas, kā jādarbojas produktam, kas glabā kāda cita atslēgu. Mēs glabājam tikai jaucējvērtību: parādīt marķieri otrreiz nevaram pat mēs, kas nozīmē, ka to nevar nozagt no mums. Sarakstā saglabājas pirmās rakstzīmes, atļaujas un pēdējās lietošanas datums, tāpēc redzams, kurš marķieris ir aktīvs un vai to kāds joprojām izmanto.

Atsaukt to izslēdz uzreiz. Ieraksts par to paliek: tas, ka tas pastāvēja un kad tas pārstāja darboties, ir daļa no darbvietas vēstures, nevis atkritumi.

Atļaujas tiek pārbaudītas katrai adresei atsevišķi. Marķieris, kam atļauts tikai lasīt veidnes, mēģinot izveidot dokumentu, saņem skaidru «trūkst tvēruma documents:write», nevis tukšu «nav atrasts». Mēs pieņemam, ka integrāciju savieno dzīvs cilvēks, un atbilde, kas neko neizskaidro, viņam maksā vakaru.

Ko var API

Tikpat, cik ekrānā, tikai bez ekrāna: atvērt lietu un augšupielādēt tajā skenējumus, izveidot dokumentu no veidnes ar jau aizpildītām vērtībām, uzzināt, kādā posmā tas ir, saņemt visas vērtības kopā ar skenējumu, no kura katra nolasīta, un saņemt īslaicīgu saiti uz gatavo failu.

Tieši šī pēdējā daļa padara šo integrāciju atšķirīgu no citām. Jūsu sistēma saņem ne tikai aizpildītu failu, bet katru vērtību ar tās izcelsmi: skenējumu, lauku, cik droša bija nolasīšana. Tas pats avots, ko cilvēks redz pārbaudes ekrānā, ir pieejams kodam.

Katras adreses un lauka apraksts tiek ģenerēts no paša koda un publicēts atklāti, bez marķiera: /api/v1/openapi.json. Dokumentāciju, kas vispirms jāpieprasa, neviens nelasa.

Tīmekļa āķi un godīgs žurnāls

Jums nav jājautā mums, vai dokuments ir gatavs. Iedodiet mums adresi un atzīmējiet notikumus: dokuments gatavs, dokuments neizdevās, lieta gatava, atrasta nesakritība, klients nosūtīja failu.

Katrs pieprasījums ir parakstīts, un noslēpums, ar ko pārbauda parakstu, tiek parādīts vienreiz, tāpat kā marķieris. Ja jūsu serveris atbildēja ar ko citu vai neatbildēja vispār, mēs mēģinām vēlreiz: pēc minūtes, pēc piecām, pēc pusstundas, pēc divām stundām un pēc desmit. Tad mēs apstājamies, jo integrācijai, ko neviens neuztur, nevajadzētu bezgalīgi tērēt kāda resursus.

Un tad daļa, kuras dēļ tas viss tika rakstīts. Kad otra puse saka «mūsu sistēma neko nesaņēma», atbilde ir ekrānā: notikums, laiks, cik mēģinājumu, kāds atbildes kods atgriezās un atbildes ķermeņa sākums. Redzams, ka tā piecas reizes atbildēja ar 500. Tas nav atkļūdošanas rīks mums, tā ir atbilde jūsu inženierim.

Blakus — divas pogas tai stundai, kad integrācija vēl tiek iestatīta. Nosūtīt testu nekavējoties nosūta izmēģinājuma pieprasījumu, negaidot īstu notikumu, lai saņēmēju varētu pārbaudīt, pirms caur to iet kāds darbs. Mēģināt vēlreiz blakus neizdevušās piegādei veic vēl vienu mēģinājumu nekavējoties un neatiestata vēsturi: četri neizdevušies mēģinājumi paliek ierakstos, jo tā ir patiesība par to, cik šis paziņojums maksāja.

Ierobežojumi, ko uzliekam sev

Tīmekļa āķis tiek sūtīts tikai uz https un tikai uz publisku adresi: adrese privātā tīklā tiek noraidīta gan saglabājot, gan pirms katra mēģinājuma, jo resursdatora nosaukums, kas vakar norādīja uz āru, šodien var norādīt uz iekšu. Pieprasījumu ātruma ierobežojums tiek skaitīts katram marķierim, nevis katrai adresei, tāpēc kaimiņš tajā pašā serverī netērē jūsu kvotu, un, to pārsniedzot, jūs saņemat godīgu «atgriezieties pēc tik un tik sekundēm».

API un tīmekļa āķi ir daļa no plāna Team. Ja darbvieta pāriet uz citu plānu, tas, kas jau izveidots, paliek redzams un to var atsaukt: atslēgas, kurām neviens nevar piekļūt, ir sliktākas nekā maksas funkcija.

Kas nav šajā versijā

Šīs fāzes uzdevumā bija aprakstītas vēl divas daļas: gatavā dokumenta eksports uz Google Drive, OneDrive vai Dropbox un tā nosūtīšana parakstīšanai caur DocuSign vai Dropbox Sign. Abām vajadzīgi šo pakalpojumu sniedzēju piekļuves dati, kuru mums šobrīd nav, un rakstīt integrāciju, ko nekur nevar pārbaudīt, nozīmē uzdot neuzrakstītu kodu par pabeigtu. Tās paliek plānā kā atsevišķas versijas.

Kas tālāk

Šī viļņa septītā un pēdējā funkcija ir pakešu ģenerēšana: piecdesmit rindu saraksts vai skenējumu arhīvs piecdesmit vienādu aizpilžu ar roku vietā, ar redzamu progresu un iespēju atkārtot tikai tās, kas neizdevās.

Pilns saraksts ir rakstā ko mēs veidojam tālāk, un integrāciju apraksts soli pa solim ir palīdzības centrā.